Sveiki!
Šajā dienā, kad māc. Paulim Urdzem būtu 100. dzimšanas diena, domāju par to, cik liktenīgi, ka ievadot vakardienas LELB Pasaulē Prezidija sēdi, citēju toreizējā stud. theol. Pauļa Urdzes vārdus no svētrunas: Lai visi būtu viens. Svētruna atrodās izdevumā Dzirkstele, un ir izdota 1948. gadā.
Tos, kas no sākuma, esmu citējusi citās 18. novembŗa rakstos un vakardienas vārdi likās, ka tieši uzrakstīti šim laikmetam. Vakar uzzinot par to, ka šī ir tik nozīmīga diena, domāju, ka varēšu ievīt viņa vārdus šī gada Ziemsvētku pārdomās! Ar pateicību Dievam par šo godīgo, tik domās gaišo un atjautīgo, radošo cilvēku, mācītāju, vienreizējo Draudžu dienu referentu, citēju viņa vārdus:
“Nevis lielās atziņās, slavenās metodēs un varenu vadoņu spējās meklējams vienības noslēpums – tas atklājas tur, kur cilvēks atmet savu un pieņem Dieva taisnību, Dieva spriedumu pār sevi. Tad sabrūk viss lepnums, visa paštaisnība.
Vai arī mums, latviešiem, sevišķi mūsu kristīgajām draudzēm, būtu laiks beigt prasīt Dievam norēķinu par to, ka Viņš licis mums ciest, un ļaut, lai Viņš prasa norēķinus no mums?…..
Kristīgajai draudzei jāparāda pasaulei, kas ir patiesa kopība, ka mīlestība nav tikai tukšs vārds. Mēs redzam, cik ļoti mums tomēr šīs mīlestībs trūkst. Lūgsim, lai Dievs sūta savu Garu, lai dod mums patiesu draudzi, lai dod kopību, lai dara mūs par Kristus mācekļiem, kuŗu pazīšanās zīme ir mīlestība. Virs zems nav pilnības, šeit viss ir tikai pa pusei. Bet mums ir droša cerība, ka tas Kungs mūs ved pilnībai pretī, pretī savai atnākšanai, kur visi būs viens!”
Lai Dievs svētī visu mūsu pārdomas par viņu, kas tik daudziem palīdzēja tuvoties Dievam izmanot Kristus mīlestību, kas izstaroja no māc. Pauļa Urdzes sirds un acīm!
Patiesā cieņā!
Lauma
