latviski

Aija Ebdene (dz. Lasmanis)

Dzīvoju Minsterē kopš 1957. g. marta. Bēgļu nometnē ar māti un māsu. Pirms tam bijām dzīvojušas Augustdorfas baraku nometnē. Nevaru vairs pateikt, vai tur jau kā skolniece satiku Pauli. Minsterē - noteikti un bieži.

Elmārs Ernsts Rozītis

Māc. Paulis Urdze – mūžīgās dzīvības draugs. Ar šo virsrakstu labprāt un ar lielu pateicību atminos Pauli Urdzi kā cilvēku, kas vienreizējā, saistošā un pārliecinošā veidā spēja uzrādīt mūžīgās dzīvības liecības kā Bībelē, tā mūsu ikdienas dzīvē.

Ārijs Pakalns

Bija ļoti saistoši lasīt par Pauļa dzīves gaitām un darbu. Arī ļoti interesants bija apraksts par Omštēdes nometnes vēsturi jo es tur pavadīju kādus 11 gadus.

Maija Sinka-Gobiņa, dz. Šilde

Mans stāstiņš būs īss un ļoti personīgs. - Pirmkārt - no dažām retām reizēm tiekoties ar Pauli Urdzi netieši sabiedriskos trimdas notikumos - ar cieņu, prieku un apbrīnu jutu šī cilvēka brīnišķo patiesumu, vienkāršību, sirsnību, gaišo izstarojumu visapkārt.

Vaira Tempel

Pirmā zināšana par Pauli man nāca no mātes. Paulis un arī Antons Abakuks bija viņas skolnieki Rīgā baznīcas ģimnāzijā, kur mana māte bija matemātikas skolotāja.

Lauma Zušēvica

Šajā dienā, kad māc. Paulim Urdzem būtu 100. dzimšanas diena, domāju par to, cik liktenīgi, ka ievadot vakardienas LELB Pasaulē Prezidija sēdi, citēju toreizējā stud. theol. Pauļa Urdzes vārdus no svētrunas: Lai visi būtu viens. Svētruna atrodās izdevumā Dzirkstele, un ir izdota 1948. gadā.

Lauma Zvidriņa

Mīļā Gita!Jauki, ka Tev un bērniem izdevās Paulim atstāt piemiņu!Arī man viņš bija nozīmīgs cilvēks ! Man ļoti palīdzēja viņa pozitīvā nostāja man grūtos brīžos, vienmēr priecājos, kad tikāmies Oldenburgā jeb Annabergā

Lilija Tenhagen

Mācoties MLĢ, Pauli atkārtoti piedzīvoju kā miera un izlīdzinājuma cilvēku. Piemēram, reiz bija situācija, ka skolēni dumpojās pret Endzelīna pareizrakstības "uzspiešanu" skolā. Paulis prata paskaidrot lietas tā, ka pēc tam situācija nomierinājās, neviens nejutās zaudētājs, visi samierinājās.