Pauļa Urdzes biogrāfija
| 1920. g. 21. novembrī | Dzimis Gaudaičos, Lietuvā, netālu no Naujoje Akmene, kā trešais bērns- māsa Lūcija, brālis Jāzeps. Vecākiem pieder lauksaimniecība. Tā kā vecāki latvieši, arī Pauli sūta uz latviešu skolām. Rīgā apmeklē latv. ev. Lut. Baznīcas ģimnāziju. |
| 1939 | un iegūst abitūriju. Galvenokārt ticīgās mātes ietekmēts uzsāk teoloģiljas studijas Rīgas augstskolā. Brālis tad jau ir ordinēts un lietuviešu ev. Lut. Baznīcā darbojas kā mācītājs. Komunisti pēc diviem semestriem slēdz Teoloģijas fakultāti. Paulis paliek mājās pie vecākiem, saimniecības atsavināja, personīgā brīvība bija apdraudēta. |
| 1941. gada sākumā | Lietuvas vāciešus repatriēja. Piezīme: Tā kā Lietuvā dzīvoja gandrīz tikai katoļticīgie, bet Baltijas vācieši pārsvarā bija luterāni, tā pie repatriācijas stipri ievēroja konfesiju. |
| 1941. g. martā | Ģimene saņem atļauju atstāt Lietuvu un izceļot uz Vāciju. Pirmo laiku Vācijā pavada dažādās Pomerānijas nometnēs. Tai laikā nomira viņa māte. |
| 1941. g. beigās | Pauli apmāca par virpotāja palīgu un strādā bruņošanas industrijā Štetīnā. |
| 1942 – 1945 | Viņu iesauc vācu kara dienestā, frontē ir Ukrainā, Pomerānijā un Čehoslovākijā, pēc vācu armijas kapitulācijas nonāk amerikāņu gūstā. Tad ir atlaišana un rudenī negaidīti sastop savus piederīgos Berkentīnā Šlesvig Holšteinā (Berkenthin, Schleswig / Holstein). |
| 1945/46 | Ziemas semestrī atsāk teoloģijas studijas Ķīlē. Studijas ilgst 10 gadus. Nāk klāt blakus uzdevumi: iesaistīšanās Baltiešu Kristīgās Studentu Apvienības dibināšanā, baltiešu studentu un jauniešugrupas apceļošana Vācijā, darbs DP YMCA, reliģijas mācību un bībeles stundas pasniegniešana latviešu nometnēs. Redz garīgā darba lielo nozīmi. |
| 1947 | Viens no Baltiešu Kristīgās Studentu Apvienības (BKSA / vāc. BCSB – Baltischer Christlicher Studenten Bund) līdzdibinātājiem un līdzdarbiniekiem. |
| 1948 | Amsterdamā “Assembly of the World Council of Churches” kā jaunatnes delegāts pārstāv studentu kustību. |
| 1949 | Darbojas YMCA, māca reliģijas mācību kādā latviešu skolā, vada kristīgus pulciņus. apceļo baltiešu nometnes. Blakus uzdevumi kļūst par galvenajiem uzdevumiem. |
| 1950 | pārceļas uz Bonnu, tur turpina studijas un “blakus nodarbības”. BKSA Hangelārā sāk izbūvēt studentu un mācekļu mītni. Palīdz būvēt un vada ekumēniskas darba nometnes. |
| 1952 | Annaberga – jauns pārbūvējams īpašums BKSA. Darbs mācekļu mītnē. Spriegums starp praktiskiem uzdevumiem un teorētiskām studijām. |
| 1955. g. februārī | Gala pārbaudījums un studiju noslēgums. |
| 1955. g. augustā | Latvijas ev.lut. Baznīca Vācijā viņu aicina uz darbu Lejassaksijā Oldenburgas pilsētā latviešu bēgļu nometnē Omštedē. Aprūpes darbā ietilpst arī Dīpholca, Hanovera, Goslāra, Farele, Zalcgitera-Lebensštete, Osnabrika. |
| 1956. 4.novembrī | Esslingenā saņem ordināciju caur archibīskapu T. Grīnbergu. |
| 1956 | Lai uzlabotu dzīves apstākļus, Paulis rīko darba nometnes “Work Camps”, jaunie ļaudis ienes uzņēmību pelēkā nometnes ikdienā. Sākas vienas barakas pārbūve un |
| 1957. 1. aprīlī | gadu vēlāk sāk darboties “Pašpalīdzības darbnīcās” ar šūšanas nodaļu, koka darbnīcu, un drīz vien arī dažādu firmu līdzdarbību no ārpus rajona. |
| 1957. 23.aprīlī | Paulis Urdze salaulājas ar Gitu Beķeri. Dzīves vieta: Omštēdes nometne. |
| 1959 | Pasaules bēgļu gada ietvaros Nīderlande pārņem Omštedes nometni kā palīdzības objektu “Het Ontheemde Kind – Bērns bez dzimtenes”. |
| 1960 | Darbnīcas aug plašumā, ne tikai latviešiem tur ir darbs, bet darba iespējas tur atrod arī ļaudis ar īpašām vajadzībām, galvenokārt vācieši. Paulis Urdze ir visur iesaistīts. Vēl barakas nav nojauktas, kad jau ceļ darbnīcu jaunbūvi. Sākās baraku nojaukšana un māju būve. Vēl barakās piedzimst dēls Mārtiņš. |
| 1961 | Urdzes ģimene pārceļas uz dzīvi jaunās mājās. Jaunās mājās ģimenē piedzimst un uzaug arī Pēteris, Tabita un Toms. |
| 1962 | Nīderlandes jauniešu projekts “Do Open" (Atveriet) ziedojumu akcija pa labu kultūras centra izveidei. |
| 1963 | Bērna dārza iesvēte un kultūrcentram pamatakmeņa likšana. |
| 1964 | Latviešu jaunatnes un kultūras centra iesvēte, Paulis ierosina Rennplatzsiedlung kā vienu no pirmajiem kopienas darba (Gemeinwesenarbeit) projektiem Vācijā. |
| 1975 | Draudžu dienas Amerikā, Garezerā, kurās piedalās Paulis. |
| 1981 | Pirmās Draudžu dienas Eiropā, kas notiek Annabergā. |
| 1982. g. 12. jūlijā | Mirst dēls Pēteris auto katastrofā Anglijā. |
| 1985. g. 14. jūlijā | Pauļa nāves diena. |
