Die Geschichte der Rennplatzsiedlung

1. Der Rennplatz (1905 – 1941)

Im Jahre 1905 kaufen der Guts- und Brauereibesitzer Gustav Hullmann und sein Onkel, der Landwirt und Schlengenmeister August Hanken die Reste des altenSchellstede-Hofes. Auf dem Gelände errichten sie einen Rennplatz mit Zuschauertribünen und Nebengebäuden. Auf ihre Initiative hin findet ab 1907 jedes Jahr im Herbst das unter der Schirmherrschaft des Oldenburger Großherzogs stehende Landesturnier statt. Für die pferdebegeisterten Oldenburger aus Stadt und Land wird es zu dem Reitsportereignis schlechthin. Auch die gesamte oldenburgische Prominenz ist anwesend. 1912 gelingt einem Oldenburger Geschäftsmanneine Landung des Luftschiffes “Viktoria Luise” auf dem Rennplatz zu arrangieren. Etwa 15.000 Menschen von nah und fern strömen herbei, um dieses Ereignis mitzuerleben.

Tālāk / Weiter

No Pauļa / Von Paulis

Auf deutsch
Bībeles darbi
Iesācējiem ticības dzīvē
Raksti Bibliogrāfija / Bibliographie

Bibliogrāfija / Bibliographie

Publikācijas / Veröffentlichungen

Dzīve ticībāSvētdienas Rīts, 1992.
Cik maksā mīlestībaZvaigzne ABC, 1996 / ISBN10: 9984042049, ISBN13: 9789984042046
Garīgs apskatsDzīves vakarā, 108.-110.lpp.
Sīkumi, 172.-176.lpp.
Rakstu krājums “Garīgs apskats”, red. māc. A. Arājs, 1983, Apgāds Rīga, Toronto, Kanāda
Zināmu un nezināmu cilvēku lūgšanasno Izlase, R., Klints, 2003
Dievs daraBībeles darbs par Vecās Derības tekstiem
LELBA, 1984, Linkolnā.
Kristus gaismas lokāBībeles darbs par Pāvila vēstuli Efeziešiem
LELBA, 1978,  Linkolnā
Tu seko manBībeles darbs draudžu dienās Saulainē
LELBA, 1977
Un tomērPauļa Traumaņa dzejas krājums, sastādīts no Pauļa Urdzes
Ziemeļblāzma, 1973
Die evangelisch-lutherische Kirche Lettlands ausserhalb der Heimatin Acta Baltica VI (1966), hrsg. Liber Annalis Intituti Baltici, Konigen Im Taunus, 1967

Par Pauli Urdzi / Über Paulis Urdze

Günter Heuzeroth: Baltenflüchtlinge nach dem Zweiten Weltkrieg im deutschen Exil… dargestellt an den Baltenkolonien im Oldenburger Land (Oldenburg, 2014)
Marcus Velke: Baltisches Exil in Bonn: Der Baltische Christliche Studentenbund (BCSB), in:  Christian Pletzing / Marcus Velke (Hg.): Lager – Repatriierung – Integration: Beiträge zur Displaced Persons-Forschung, 2016, S. 231-307.
Geert Franzenburg: Dievs svētī Latviju – Gott segne Lettland! Die Rolle der lutherischen Tradition bei der Exilbewaeltigung am Beispiel Lettlands. In: Christian Pletzing / Marcus Velke (Hg.): Lager – Repatriierung – Integration: Beiträge zur Displaced Persons-Forschung, 2016,  S.203-230.
LNB periodikā ir atrodamas vairāk nekā 850 atsauces uz Pauli Urdze.

Dzīves vakarā

Raksts no publikācijas “Garīgs apskats – Informācija par reliģiskās dzīves notikumiem” (Redaktors māc. A. Arājs, 1983, Apgāds Rīga, Toronto, Kanāda).

Tālāk / Weiter

Par Kārli Skalbi

Pauļa Urdzes radio uzruna par Kārli Skalbi no cikla Kristīgās ticības atspoguļojums latviešu literatūrā (ap 1980. gadu).

Tālāk / Weiter

Sīkumi

Raksts no publikācijas “Garīgs apskats – Informācija par reliģiskās dzīves notikumiem” (Redaktors māc. A. Arājs, 1983, Apgāds Rīga, Toronto, Kanāda).

Tālāk / Weiter

Aicinājums priecāties

Bībeles darbs (Mateja ev. 22, 1-14) no Pauļa Urdzes grāmatas “Tu seko man – bībeles darbs draudžu dienās Saulainē”, ko izdeva LELBA 1977. gadā.

Tālāk / Weiter

Dievs darīs

Bībeles darbs par pravieša Ecēchiēla grāmatas nodaļu no 22. — 28. pantam no Pauļa Urdzes grāmatas “Dievs dara – Bībeles darbs par Vecās derības tekstiem”, kas izdota 1984. gadā LELBA apgādā.

Tālāk / Weiter

Dievs runā tautai svešumā

Bībeles darbs par pravieša Jeremijas grāmatas nodaļas 1. un 4. — 14. pantu no Pauļa Urdzes grāmatas “Dievs dara – Bībeles darbs par Vecās derības tekstiem”, kas izdota 1984. gadā LELBA apgādā.

Tālāk / Weiter

Gudrība un muļķība

Bībeles darbs par Salamana pamācībām, 9,1.— 6. un 13.—18 no Pauļa Urdzes grāmatas “Dievs dara – Bībeles darbs par Vecās derības tekstiem”, kas izdota 1984. gadā LELBA apgādā.

Tālāk / Weiter

Kas man par to būs?

Bībeles darbs (Mateja ev. 20, 1 – l6a) no Pauļa Urdzes grāmatas “Tu seko man – bībeles darbs draudžu dienās Saulainē”, ko izdeva LELBA 1977. gadā.

Tālāk / Weiter

Kristus gaismas lokā – 1. nodaļa

Rakstītājs un saņēmēji / Vēlējums / Slava Dievam par Viņa svētību / Aizlūgums, lai draudze saskata savu cerību: 1. nodaļa no Pauļa Urdzes grāmatas “Kristus gaismas lokā – Bībeles darbs par Pāvila vēstuli efeziešiem”, ko izdeva LELBA 1978. gadā.

Tālāk / Weiter

Kristus gaismas lokā – 3. nodaļa

Dievs darbojas caur cilvēku / Lūgšana pēc pilnības/ Slava Dievam: 3. nodaļa no Pauļa Urdzes grāmatas “Kristus gaismas lokā – Bībeles darbs par Pāvila vēstuli efeziešiem”, ko izdeva LELBA 1978. gadā.

Tālāk / Weiter

Kristus gaismas lokā – 4. nodaļa

Mudinājums uz kopību / Dažādas Kristus dāvanas / Kristīgās dzīves vadlīnijas / Dieva loks — velna loks: 4. nodaļa no Pauļa Urdzes grāmatas “Kristus gaismas lokā – bībeles darbs par Pāvila vēstuli efziešiem”, ko izdeva LELBA 1978. gadā.

Tālāk / Weiter

Kristus gaismas lokā – 5. nodaļa

Gaismas bērni / Gaismas augļi — tumsas darbi / Vīrs un sieva Kristus gaismā: 5. nodaļa no Pauļa Urdzes grāmatas “Kristus gaismas lokā – Bībeles darbs par Pāvila vēstuli efeziešiem”, ko izdeva LELBA 1978. gadā.

Tālāk / Weiter

Kristus gaismas lokā – 6. nodaļa

Vecāki un bērni Kristus gaismā / Kungi un kalpi Kristus gaismā / Dieva dotais apbruņojums / Šķirti — un tomēr vienoti / Svētības vārdi: 6. nodaļa no Pauļa Urdzes grāmatas “Kristus gaismas lokā – Bībeles darbs par Pāvila vēstuli efeziešiem”, ko izdeva LELBA 1978. gadā.

Tālāk / Weiter

Lūdzot 86. psalmu

Bībeles no Pauļa Urdzes grāmatas “Dievs dara – Bībeles darbs par Vecās derības tekstiem”, kas izdota 1984. gadā LELBA apgādā.

Tālāk / Weiter

Miera vizija

Bībeles darbs par pravieša Jesajas grāmatas nodaļu no 1. — 9. pantam no Pauļa Urdzes grāmatas “Dievs dara – Bībeles darbs par Vecās derības tekstiem”, kas izdota 1984. gadā LELBA apgādā.

Tālāk / Weiter

Nozīmīga sastapšanās

Bībeles darbs (Jāņa ev. 4, 3-30) no Pauļa Urdzes grāmatas “Tu seko man – bībeles darbs draudžu dienās Saulainē”, ko izdeva LELBA 1977. gadā.

Tālāk / Weiter

Sūtība

Bībeles darbs (Matēja ev. 28, 16 – 20.) no Pauļa Urdzes grāmatas “Tu seko man – bībeles darbs draudžu dienās Saulainē”, ko izdeva LELBA 1977. gadā.

Tālāk / Weiter

Teici to kungu

Bībeles darbs par 103. psalmu no Pauļa Urdzes grāmatas “Dievs dara – Bībeles darbs par Vecās derības tekstiem”, kas izdota 1984. gadā LELBA apgādā.

Tālāk / Weiter

Tie gāja viņam līdz

Bībeles darbs (Lūkas ev. 5, 1-11) no Pauļa Urdzes grāmatas “Tu seko man – bībeles darbs draudžu dienās Saulainē”, ko izdeva LELBA 1977. gadā.

Tālāk / Weiter

Viņš var

Bībeles darbs par 4. Mozus grāmatas nodaļu, 21. — 35. pantam no Pauļa Urdzes grāmatas “Dievs dara – Bībeles darbs par Vecās derības tekstiem”, kas izdota 1984. gadā LELBA apgādā.

Tālāk / Weiter

Zaudēt – iegūt

Bībeles darbs (Marka ev. 8, 27 – 38) no Pauļa Urdzes grāmatas “Tu seko man – bībeles darbs draudžu dienās Saulainē”, ko izdeva LELBA 1977. gadā.

Tālāk / Weiter

Ausländische ZwangsarbeiterInnen in Oldenburg während des Zweiten Weltkrieges

Eine Rekonstruktion der Lebensverhältnisse und Analyse von Erinnerungen deutscher und polnischer ZeitzeugInnen

I. Einleitung

An die Tausende von ausländischen Männern, Frauen und auch Kindern, die während des Zweiten Weltkrieges in der Stadt Oldenburg in Handwerks- und Industriebetrieben, in der Landwirtschaft, bei der Reichsbahn, in Haushalten, beim Straßen- oder Bunkerbau arbeiteten, erinnern heute nur wenige Spuren im Stadtbild. Allein die Sammel- und Einzelgräber auf den Friedhöfen lassen erahnen, welche Folgen Zwangsarbeit für die aus Osteuropa verschleppten oder aus Westeuropa zwangsverpflichteten Männer und Frauen haben konnte. In der Regel fehlen auf den Friedhöfen erklärende Hinweise zum zeitgeschichtlichen Hintergrund. So werden beispielsweise die Todesumstände nicht genannt, und die Verstorbenen bleiben größtenteils namenlos. Allenfalls findet sich noch eine pauschale Inschrift, daß in der jeweiligen Friedhofsecke „ausländische Kriegstote“ beerdigt worden seien. Kaum einem Bürger der Stadt wird wohl bewußt sein, daß auf dem Gelände an der Peterstraße, auf dem sich heute das am 9. November 1990 eingeweihte zentrale Mahnmal für alle Opfer des Nationalsozialismus in Oldenburg befindet, Ende 1942 zwei Krankenbaracken für ausländische Arbeitskräfte errichtet wurden, damit der „normale“ Klinikbetrieb deutschen „Volksgenossen“ vorbehalten bleiben konnte.

Die Dissertation kann hier als PDF Datei heruntergeladen werden.

Situation im Lager Ohmstede (1960)

Rundbrief von Pastor Paulis Urdze

Lager Ohmstede befindet sich in Auflösung. Viele Organisationen und viele Personen in Holland haben mitgeholfen und wollen weiter helfen, daß die lettischen Flüchtlinge in Oldenburg ein besseres, normaleres Leben führen können. Für diese große Hilfsbereitschaft sind wir vom Herzen dankbar. Im folgenden Bericht erlaube ich mir die gegenwärtige Situation im Lager zu skizzieren, auf die schwierigsten Probleme hinzuweisen und einige Vorschläge zu ihrer Lösung zu machen.

Tālāk / Weiter

Bericht von Dr. med. Hans Kiessling über seine Visite im Lager Ohmstede (1958)

Dr. med. Hans Kiessling

Oberarzt an den v. Bodelschwingschen Anstalten

Bethel / Bielefeld, den 20.3.1958

In Einverständnis mit Herrn von Scheliha, demzuständigen Referenten beim Herrn Regierungspräsidenten Oldenburg, demSachbearbeiter beimBeauftragten der UNO, sowie demHauptbüro des Evangelischen Hilfswerks in Oldenburg berichte ich über meine Eindrücke, die ich beimBesuch des Lagers für heimatlose Ausländer in Ohmstede/Oldenburg in der Zeit vom 17.bis 19.3.1958 gewonnen habe. Der Bericht fusst auf demunmittelbaren Eindruck und einer Reihe persönlicher Gespräche mit den Lagerinsassen sowie der Durchsicht der Lagerkartei. Wichtige Ergänzungen und Hinweise‚ die für eine gezielte Orientierung über die bestehenden Verhältnisse unentbehrlich waren, verdanke ich in besonderemMaße demSeelsorger der Letten in Raume Niedersachsen, Herrn Pastor Urdze, und den beiden Mitarbeiterinnen der Inneren Mission,d er Lagerfürsorgerin Frau Burchard und der Eingliederungsberaterin Frau Hilbers.

Tālāk / Weiter

Gitas Putces atskats uz Pauļa dzīvi / Gita Putces Rückblick auf Paulis Leben

Dzimšanas dienas var būt tā reize, kad pārdomāt cilvēka dzīves gaitas. Sevišķi, ja ir lielāks gadu skaits, mēdz atskatīties uz īpašiem notikumiem un meklēt saiti ar šodienu. Arī es to daru.

Geburtstage können dazu einladen, Lebenswege zu  bedenken. An großen runden Geburtstagen erinnert man sich an besondere Ereignisse und sucht die Verbindung zur Gegenwart. -Auch ich möchte dies tun.

Tālāk / Weiter

Lilija Tenhagen

Mīļā Gita!

Sirsnīgi sveicinu Tevi Tava vīra jubilejā! Tas ir brīnišķīgi, ka atgādini par viņu.

Mācoties MLĢ, Pauli atkārtoti piedzīvoju kā miera un izlīdzinājuma cilvēku. Piemēram, reiz bija situācija, ka skolēni dumpojās pret Endzelīna pareizrakstības “uzspiešanu” skolā. Paulis prata paskaidrot lietas tā, ka pēc tam situācija nomierinājās, neviens nejutās zaudētājs, visi samierinājās. Par to viņu ļoti apbrīnoju – gan toreiz, gan tagad joprojām! Tā ir Dieva dāvana, ja cilvēks kaut ko tādu spēj panākt.

Tālāk / Weiter

Lauma Zvidriņa

Mīļā Gita!

Jauki, ka Tev un bērniem izdevās Paulim atstāt piemiņu!

Arī man viņš bija nozīmīgs cilvēks !

Man ļoti palīdzēja viņa pozitīvā nostāja man grūtos brīžos, vienmēr priecājos, kad tikāmies Oldenburgā jeb Annabergā !

Kad OLEE – mašīna ieripoja pagalmā radās prieks!

Padomāšu vēl, kā viņu atcerēties – tad uzrakstīšu!

Pagaidām iededzināsim svecīti Paulim!

Sirsnīgi

Lauma

Lauma Zušēvica

Sveiki!

Šajā dienā, kad māc. Paulim Urdzem būtu 100. dzimšanas diena, domāju par to, cik liktenīgi, ka ievadot vakardienas LELB Pasaulē Prezidija sēdi, citēju toreizējā stud. theol. Pauļa Urdzes vārdus no svētrunas: Lai visi būtu viens. Svētruna atrodās izdevumā Dzirkstele, un ir izdota 1948. gadā.

Tos, kas no sākuma, esmu citējusi citās 18. novembŗa rakstos un vakardienas vārdi likās, ka tieši uzrakstīti šim laikmetam. Vakar uzzinot par to, ka šī ir tik nozīmīga diena, domāju, ka varēšu ievīt viņa vārdus šī gada Ziemsvētku pārdomās! Ar pateicību Dievam par šo godīgo, tik domās gaišo un atjautīgo, radošo cilvēku, mācītāju, vienreizējo Draudžu dienu referentu, citēju viņa vārdus:

Tālāk / Weiter

Vaira Tempel

Labdien, mīļā Gita,

šodien ir mūžības svētdiena, mirušo piemiņas diena.

Vakar saņēmu Tavu un Tavu bērnu veidoto piemiņas un cieņas rakstu – Mācītājs Paulis Urdze

Paldies jums visiem. Ir ļoti skaists un informatīvs darbs, ko jūs esat veikuši.

Nododu jums manas atmiņas.

Pirmā zināšana par Pauli man nāca no mātes. Paulis un arī Antons Abakuks bija viņas skolnieki Rīgā baznīcas ģimnāzijā, kur mana māte bija matemātikas skolotāja.

Tālāk / Weiter

Maija Sinka-Gobiņa, dz. Šilde

Mīļie Pauļa Urdzes tuvinieki/radi,

Mans stāstiņš būs īss un ļoti personīgs. – Pirmkārt – no dažām retām reizēm tiekoties ar Pauli Urdzi netieši sabiedriskos trimdas notikumos – ar cieņu, prieku un apbrīnu jutu šī cilvēka brīnišķo patiesumu, vienkāršību, sirsnību, gaišo izstarojumu visapkārt. Manī tas radīja, palielināja, prieku par mums latviešiem – kā trimdiniekiem, kas neuzdod, kas tic un paļaujas un palīdz citiem…

Tālāk / Weiter

Rita Krahlisch

Liebe Gita, lieber Martin, liebe Tabita und nahezu unbekannt: lieber Toms,

jetzt weiß ich gar nicht recht, wie ich überhaupt anfangen soll, weil so viele Gedanken gleichzeitig durch meinen Kopf schießen. Zunächst: was für eine schöne Idee, Paulis zu seinem Geburtstag mit einer Webseite zu würdigen. Viele Dinge wusste ich gar nicht. Wie geschichtsträchtig der Rennplatz doch ist! Und was ein Mensch mit hinreichend Gottesvertrauen, Hartnäckigkeit und einer Vision doch auf die Beine stellen kann. Ja, an den Gedanken, dass man einiges säen und vielleicht noch etwas keimen und wachsen sehen kann, aber man nie weiß, was letztlich daraus wird, kann ich mich bei ihm auch noch erinnern.

Unter den fleißigen Unterstützern aus den Niederlanden war wohl auch eine Sozialarbeiterin namens Rita, die allseits sehr beliebt war. Der habe ich – laut Mamas Aussage – meinen Namen zu verdanken.

Tālāk / Weiter

Günter Heuzeroth

Hallo liebe Gita und Martin!

Meine Gedanken an Paulis Urdze habe ich verfasst, und schicke Euch das Ergebnis als Anhang zu. Wunderbar ist das Foto, wo er an der Wand lächelned steht. Da habt ihr Euch mit Sicherheit etwas bestimmtes dabei gedacht. Meine Gedanken waren auch die: Paulis hat mit seinen Sorgen um so vieles an so manchen Tagen, wie man so sagt, mit dem Rücken an der Wand gestanden. Aber sein Glaube den Schöpfer und die Hoffnung auf das Gelingen seiner vielen Vorhaben, stand vor seinen Augen. Er packte zu, und es ist ihm dann gelungen.

Tālāk / Weiter

Ārijs Pakalns

St. Paul, Minnesota, USA,
2020. gada 22. novembrī

Sveiki:
Vispirms, liels paldies par e-pastu ar saiti „paulis.urdze.lv”. Bija ļoti saistoši lasīt par Pauļa dzīves gaitām un darbu. Arī ļoti interesants bija apraksts par Omštēdes nometnes vēsturi jo es tur pavadīju kādus 11 gadus. Es vienmēr zināju ka iela blakus nometnei saucās „Rennplatzstrasse”, bet nekad nebiju padomājis kāpēc ielai tāds vārds. Arī nezināju kā nometne tapa un kas beigās ar barakām notika.

Tālāk / Weiter

Elmārs Ernsts Rozītis

Māc. Paulis Urdze – mūžīgās dzīvības draugs

Ar šo virsrakstu labprāt un ar lielu pateicību atminos Pauli Urdzi kā cilvēku, kas vienreizējā, saistošā un pārliecinošā veidā spēja uzrādīt mūžīgās dzīvības liecības kā Bībelē, tā mūsu ikdienas dzīvē. Neaizmirstamas bija viņa Bībeles stundas, kurās apvienojās teoloģiska izpratne ar cilvēcīgu dzīves gudrību, ne augstprātīgi apmācot vai pat nosodot, bet ar laipnu, aicinošu smaidu, patiesi Dievam par godu un cilvēkam par atelpu. Pauļa Urdzes Bībeles stundas tādēļ bija iecienītas ne tikai mūsu pašu vidū, bet arī piemēram Ziemeļamerikā un pie Baltijas vāciešiem. Sevišķu vietu tās ieguva Draudžu dienu ietvaros, un Paulis bija galvenais ierosinātājs, šo kustību iedzīvināt arī Vācijā – Annabergā.

Tālāk / Weiter

Klaudija Hēla

Šodien sazvanījos ar savu māsu Patrīciju un izstāstīju par jūsu brīnišķīgo projektu. Viņa atcerējās, ka Ziemassvētkos mamma mums lasīja priekšā mācītāju apsveikumu un sprediķi. Viņai tas likās kaut kas ļoti īpašs.

Man Tabitas tētis paliek atmiņā ar īpašiem notikumiem, kas atkārtojās tikai vienu vienīgu reizi. Pirmā satikšanās pie jums mājās, pirmās pusdienas ar jums visiem un pipargraudu skaitīšana zupā – kam bija visvairāk, tam vajadzēja nomazgāt traukus – un viens vienīgais dievkalpojums, kurā dzirdēju klātienē Tabitas tēvu. Arī man viņa sprediķis tik ļoti saistīja un pirmo reizi piedzīvoju, ka sprediķu laikā nebija jādomā par ikdienas lietām, bet dzirdēju visu sprediķi un šķita, ka tas bija tieši man, tāpat noteiktu arī visi citi domāja. Tabitas tētis manai mammai nozīmē ļoti daudz un viņa bieži mums par viņu stāstīja.

Paldies jums par iespēju dalīties un novēlu mums visiem izlasīt ļoti foršas un jaukas atmiņas par mācītāju. Mīļi un sirsnīgi sveicieni jums visiem.

Klaudija

Aija Ebdene (dz. Lasmanis)

Pauli atceros ļoti labi. Un vienmēr harmoniski, draudzīgi smaidot.

Dzīvoju Minsterē kopš 1957. g. marta. Bēgļu nometnē ar māti un māsu. Pirms tam bijām dzīvojušas Augustdorfas baraku nometnē. Nevaru vairs pateikt, vai tur jau kā skolniece satiku Pauli. Minsterē – noteikti un bieži.

Biju Minsteres Latv. gimnāzijas (MLĢ) skolniece, Kristīne Urdze bija mana sirsnīgākā klases biedre. 1958. g.? mūsu klasei Paulis izkārtoja kaut ko pilnīgi negaidītu: Kā tas notika, īsti nezinu. Bet sapratām, ka viena Groningenas/Nīderlande skola ielūdz vienu MLĢ klasi uz apmerām 10 dienām pie sevis. Un tie nu bijām mēs! Maza saujiņa: Arnis Abakuks, Vita Abakuks, Indulis Bilzēns, Rita Krastiņs, Aija Lasmanis, Ilga Sietnieks, Kristīne Urdze, Vladimirs Zvidriņš.

Tālāk / Weiter

Vija Linga (dzimusi Kalniņa)

Mācītājs Paulis Urdze

Mans mācītājs, nē, mūsu bēgļu nometnes jauniešu mācītājs. Mans, mana brāļa Edgara – mūsu garīgais tēvs, pie kā es, un arī visi pārējie jaunieši, varēju iet ar visām savām bēdām un priekiem. Viņš vienmēr mani uzklausīja, padomāja un tad tikai atbildēja un mēģināja palīdzēt. Esmu tik ļoti pateicīga, ka drīkstēju viņu paspārnē dažus gadus uzaugt.

“Dievs ir mīlestība” – mācītāja moto – tas man pavada līdz šai dienai.

Mans brālis, mana mamma un es sākam dzīvot Omštēdes nometnē laikam ap 1949. gadu. Mēs pārvācamies no citas nometnes, Dobendīķis (Dobbenteich), Oldenburgas pilsētas centrā. Šī jau bija labāka nometne, un tad, kad daudzi jau bija aizbraukuši uz citām zemēm, mēs pat dabūjām 2 telpas klāt, kur dzīvot. Pielieku šeit ari fotogrāfijas no šī laika. Dažās var redzēt daudzus jauniešus no visas pasaules, kuri atbrauca renovēt un strādāt Omštēdes nometnē. Viņi dzīvoja pie mums nometnē. Pārsvarā studenti. Arī to organizēja mācītājs.

Tālāk / Weiter

Uda Kriewolt

Liebe Gita,

danke für die Zusendung des Lebensberichts von Paulis und Dir. Es weckt viele Erinnerungen. Für mich war Paulis ein toleranter, humorvoller, gütiger Mensch. Durch seine Hilfe habe ich vieles besser verstanden und auch meinen Weg ins Leben gefunden. Anita Grantins und ich wurden zusammen von ihm konfirmiert. Er schenkte mir sein Vertrauen und übergab mir für einige Zeit die Leitung der Sonntagschule für Kinder. Das hat meinen Glauben gestärkt und mir die Möglichkeit eröffnet einige Klippen des Lebens zu meistern. Besonders gerne erinnere ich mich auch die Zusammenkünfte bei Euch, wo wir über alles sprechen konnten.

Herzlichen Dank und liebe Grüße
Uda

Rita Chlapowski

Liebe Gita!

Es war gut so viel über und von Paulis zu lesen. Die Biografie, seine Arbeiten und Vorträge. Ich will versuchen etwas zu übersetzen mit Google Translate.

Die Geschichte von Ohmstede, vom Lager. Bilder die ich noch nicht kannte, von einem jüngeren Paulis. Von seinem Grab. Ja, die Worte verstehe ich noch: Dievs ir mīlestība. Schade, dass ich mir nicht mehr Mühe gegeben habe, Lettisch zu lernen.

Lange waren meine Gedanken bei Paulis. Wie er mich mitgenommen hat nach Ohmstede als wir uns getroffen hatten im Schwedenheim in Cloppenburg. Er wollte mir Ohmstede nur zeigen! Als ich zurückfuhr nach Holland, fragte er nicht: Kommst Du nach Ohmstede? Nur:  Wann kommst Du? Es war selbstverständlich!

Und so kam ich. Januar 1961. Jaunkundze Rita.

Tālāk / Weiter