Lange waren meine Gedanken bei Paulis. Wie er mich mitgenommen hat nach Ohmstede als wir uns getroffen hatten im Schwedenheim in Cloppenburg. Er wollte mir Ohmstede nur zeigen! Als ich zurückfuhr nach Holland, fragte er nicht: Kommst Du nach Ohmstede? Nur: Wann kommst Du? Es war selbstverständlich!
Es weckt viele Erinnerungen. Für mich war Paulis ein toleranter, humorvoller, gütiger Mensch. Durch seine Hilfe habe ich vieles besser verstanden und auch meinen Weg ins Leben gefunden.
Mans mācītājs, nē, mūsu bēgļu nometnes jauniešu mācītājs. Mans, mana brāļa Edgara, mūsu garīgais tēvs pie kā es, un arī visi pārējie jaunieši, varēju iet ar visām savām bēdām un priekiem.
Dzīvoju Minsterē kopš 1957. g. marta. Bēgļu nometnē ar māti un māsu. Pirms tam bijām dzīvojušas Augustdorfas baraku nometnē. Nevaru vairs pateikt, vai tur jau kā skolniece satiku Pauli. Minsterē - noteikti un bieži.
Māc. Paulis Urdze – mūžīgās dzīvības draugs. Ar šo virsrakstu labprāt un ar lielu pateicību atminos Pauli Urdzi kā cilvēku, kas vienreizējā, saistošā un pārliecinošā veidā spēja uzrādīt mūžīgās dzīvības liecības kā Bībelē, tā mūsu ikdienas dzīvē.
Bija ļoti saistoši lasīt par Pauļa dzīves gaitām un darbu. Arī ļoti interesants bija apraksts par Omštēdes nometnes vēsturi jo es tur pavadīju kādus 11 gadus.
Meine Gedanken an Paulis Urdze habe ich verfasst, und schicke Euch das Ergebnis als Anhang zu. Wunderbar ist das Foto, wo er an der Wand lächelned steht. Da habt ihr Euch mit Sicherheit etwas bestimmtes dabei gedacht.
Ja, an den Gedanken, dass man einiges säen und vielleicht noch etwas keimen und wachsen sehen kann, aber man nie weiß, was letztlich daraus wird, kann ich mich bei ihm auch noch erinnern.
Mans stāstiņš būs īss un ļoti personīgs. - Pirmkārt - no dažām retām reizēm tiekoties ar Pauli Urdzi netieši sabiedriskos trimdas notikumos - ar cieņu, prieku un apbrīnu jutu šī cilvēka brīnišķo patiesumu, vienkāršību, sirsnību, gaišo izstarojumu visapkārt.
Pirmā zināšana par Pauli man nāca no mātes. Paulis un arī Antons Abakuks bija viņas skolnieki Rīgā baznīcas ģimnāzijā, kur mana māte bija matemātikas skolotāja.
Šajā dienā, kad māc. Paulim Urdzem būtu 100. dzimšanas diena, domāju par to, cik liktenīgi, ka ievadot vakardienas LELB Pasaulē Prezidija sēdi, citēju toreizējā stud. theol. Pauļa Urdzes vārdus no svētrunas: Lai visi būtu viens. Svētruna atrodās izdevumā Dzirkstele, un ir izdota 1948. gadā.
Mīļā Gita!Jauki, ka Tev un bērniem izdevās Paulim atstāt piemiņu!Arī man viņš bija nozīmīgs cilvēks ! Man ļoti palīdzēja viņa pozitīvā nostāja man grūtos brīžos, vienmēr priecājos, kad tikāmies Oldenburgā jeb Annabergā
